Tramps grib Zelenski nomainīt naftas pārstrādes triecienu dēļ

Donalds Tramps 2026. gada 10. oktobrī paziņoja, ka Ukrainai „vajadzētu izraudzīties jaunu līderi, kurš spētu noslēgt vienošanos” (AP). Kijiva atbildēja, ka Ukrainas vadītājus izvēlas paši ukraiņi (Sybiha). Vašingtonai nav juridisku iespēju nomainīt Ukrainas prezidentu. ASV piegādā lielu daļu ieroču, ko izmanto Ukrainas armija. Avoti sniedz atšķirīgus vēstījumus par to, vai Trampa komanda esot draudējusi pārtraukt šo atbalstu, ja Kijiva neapturēs triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

No vienošanās par dīzeļdegvielu līdz prasībai mainīt vadītāju — divās dienās

Strīds sākās ar degvielu. 2026. gada 9. oktobrī pēc sarunas ar Vladimiru Putinu Tramps paziņoja, ka Krievija laidīs dīzeļdegvielu pasaules tirgū. Par šo soli rakstījām, tiklīdz tas kļuva zināms (To Brief). Tajā pašā dienā ASV Finanšu ministrijas Sankciju birojs izdeva General License 135. Šī licence atļauj līdz 2027. gada 7. aprīlim pārdot un importēt Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu (OFAC).

Zelenskis spiediena mazināšanu uz Maskavu nosauca par ieguldījumu Krievijas karā (Reuters). Nākamajā dienā Tramps Baltajā namā atbildēja ar pārmetumiem: Zelenskis „nekad” nenoslēdzot vienošanos, un Ukrainai jāpārtrauc dronu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (AP).

Tramps šajos triecienos vaino dīzeļdegvielas cenas, kas apgrūtina ASV lauksaimnieku darbu. ASV valdības dati rāda arī citus spiediena faktorus: dīzeļdegvielas un kurināmās eļļas krājumi bija aptuveni par 13 % mazāki nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais līmenis, imports bija dārgs, bet eksports — liels (EIA).

Līdz šim vienīgais parakstītais ASV lēmums par šo jautājumu ir licence. Tā attiecas uz Krievijas degvielu un neko nesaka par ieročiem vai izlūkdatiem, ko saņem Kijiva (OFAC).

Ko nosaka Ukrainas likumi

Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Zelenskis vada valsti, kura cīnās par neatkarību un kuras tautas atbalstu viņš bauda (Sybiha). To pamato arī likums. Zelenska parastais piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās 2024. gada maijā. Taču konstitūcija paredz, ka prezidents paliek amatā līdz brīdim, kad stājas amatā ievēlētais pēctecis (Ukrainian presidency).

Pašlaik jaunu prezidentu ievēlēt nevar. Ukrainas likums par karastāvokli, kas nosaka valsts pārvaldes kārtību kara laikā, aizliedz prezidenta vēlēšanas, kamēr karastāvoklis ir spēkā (Verkhovna Rada). Tramps var pieprasīt jaunu vadītāju. Viņš nevar piespiest sarīkot vēlēšanas, kur nu vēl izvēlēties to uzvarētāju.

Kur Vašingtonas spiediens varētu būt jūtams

Būtiskākās sarunas notika Maiami. Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners tur tikās 2026. gada 9. oktobrī. Viņi risina sarunas prezidenta vārdā, tāpēc viņu teiktajam ir Trampa pilnvarojums.

Financial Times vēstīja, ka sūtņi esot pieļāvuši iespēju pārtraukt ASV izlūkdatu apmaiņu ar Kijivu, ja tā turpinātu uzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcām (FT). Savukārt kāda vārdā nenosaukta ASV amatpersona Axios teica, ka sūtņi neesot draudējuši, bet tikai atgādinājuši, ka izlūkdatus un munīciju piegādā ASV (Axios).

Abās versijās sakrīt viens: Vašingtona atgādināja Kijivai, no kurienes nāk tās izlūkdati un munīcija. Publiski nav parādījies rīkojums pārtraukt kādu no šiem piegādes veidiem, un nav apstiprināts, ka tie būtu pārtraukti.

Eiropas līdzdalība redzama pretgaisa aizsardzības piegādēs. Ukraina paļaujas uz Patriot sistēmām — ASV ražotām baterijām, kas palaiž pārtvērējraķetes, lai iznīcinātu tuvojošās raķetes un dronus. NATO ziņo, ka sabiedrotie, kuri Ukrainas vajadzībām iegādājas ASV ieročus, piegādājuši aptuveni 75 % šo bateriju raķešu (NATO).

Lielākā daļa šo pircēju ir Eiropas valdības. To finansējums nodrošina raķešu piegādes, taču tās ir ražotas ASV, un lēmums tās piegādāt arī ir Vašingtonas ziņā. NATO minētais skaitlis parāda atkarību no ASV ieroču piegādēm. Tas neko nepasaka par to, vai Eiropa spētu aizstāt ASV izlūkošanas informāciju; publiski pieejamie dati uz šo jautājumu neatbild.

Trampa prasība nemaina Ukrainas likumus: Zelenskis paliek amatā līdz brīdim, kad kļūs iespējams sarīkot vēlēšanas kara laikā. Līdz šim parakstītā ASV politikas maiņa skar Krievijas dīzeļdegvielu, nevis palīdzību Ukrainai. Lielākais spiediena punkts ir atbalsts, ko Kijiva nevar viegli iegūt citur — izlūkošanas informācija un pretgaisa aizsardzības raķetes, ko sabiedrotie pērk ASV. Baltajam namam skaidri jāpasaka, vai šis atbalsts tagad būs atkarīgs no tā, vai Kijiva pārtrauks triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.