Turcija apstrīd Grieķijas atļauju Kipras kabeļa izpētei

6.11.2026. Grieķija atļāva veikt jūras dibena izpēti projektā Great Sea Interconnector — zemūdens kabelim, kam Kipra jāpievieno kontinentālās Eiropas elektrotīklam (Grieķijas Ārlietu ministrija, Reuters). Turcija tajā pašā dienā rakstiski iebilda: daļa maršruta šķērso kontinentālo šelfu, par kuru tā 2020. gadā iesniedza deklarāciju ANO. Izpētei šajā zonā vajadzīga Turcijas piekrišana, kas nav dota (Turcijas paziņojumu reģistrs, Turcijas Ārlietu ministrija). Sestdienas rītā kuģa Abeille Marengo pēdējā reģistrētā atrašanās vieta bija Heraklionas osta Krētā; tas tur stāvēja uz vietas (MyShipTracking).

Atļauja un pretējs prasījums

Abas valdības pauda nostāju ar NAVTEX paziņojumiem — radio brīdinājumiem kuģiem noteiktā apvidū. Heraklionas stacija aicināja kuģus netuvoties izpētes maršrutam no Krētas Kipras virzienā (Grieķijas Hidrogrāfiskais dienests). Antālijas stacija atbildēja, ka daļa maršruta šķērso kontinentālo šelfu, par kuru Ankara 2020. gadā iesniedza deklarāciju ANO. Kontinentālais šelfs ir jūras gultnes zona aiz teritoriālajiem ūdeņiem, uz kuru valsts pieprasa ekskluzīvas tiesības (Turcijas paziņojumu reģistrs). Turcijas Ārlietu ministrija izpēti nosauca par jūras zinātnisko izpēti un paziņoja, ka piekrišana nav dota (Turcijas Ārlietu ministrija).

NAVTEX ir brīdinājums kuģošanas drošībai, nevis atļauja vai lēmums par robežām. Atļauju Atēnas izsniedza agrāk tajā pašā dienā: ārlietu ministrs Jorgs Gerapetritis parakstīja dokumentu, ko bija pieprasījis Francijas kabeļu būvniecības uzņēmums Nexans (Grieķijas Ārlietu ministrija, Reuters).

Ankara uzskata, ka izpētei vajadzīga tās piekrišana. Atēnas atļauju izsniedza, to neprasot. Abas valdības nepieņem otras puses nostāju par to, kuras puses prasījumi attiecas uz jūras posmu starp Krētu un Kipru.

Ja maršruts paliks strīdīgs, Kipra maksās vairāk

Kipra ir vienīgā ES dalībvalsts, kas joprojām nav savienota ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Paredzēts, ka šo savienojumu nodrošinās aptuveni 898 kilometrus garš kabelis; projektam piešķirti aptuveni 657 milj. € ES līdzekļu (Eiropas Komisija, CINEA). ES finansējums var palīdzēt kabeli izbūvēt, bet neatrisina jautājumu, kurš drīkst kartēt tā maršrutu. Strīda sekas valstis izjutīs nevienādi, un smagāko slogu nesīs Kipra.

Cyprus Mail vēsta, ka Kiprai jāsedz 63 % no būvniecības izmaksām posmā starp Krētu un Kipru, bet Grieķijai — 37 %. Projekta aplēstā cena ir 1,9 mljrd. €, un gaidāms, ka tā pieaugs; aptuveni 40 % jūras dibena izpētes vēl nav pabeigti (Cyprus Mail). Kamēr jūras dibens nav izpētīts, nav skaidrs ne galīgais maršruts, ne projekta gala cena.

Strīds jau iepriekš apturējis darbus. 2024. gada jūlijā Grieķijas un Turcijas karakuģi pie Kasas salas aptuveni 40 stundas atradās viens otram pretī (eKathimerini). Projekta operators paziņoja, ka izpētījis tam uzticēto posmu, taču pārējais ceļš līdz Kiprai joprojām nav kartēts (ADMIE). Abeille Marengo oktobra beigās ieradās Krētā, lai atsāktu pārtrauktos darbus (OT, To Brief).

Turcijas iebildumi ir selektīvi. Cyprus Mail ziņoja, ka Turcija esot piekritusi izpētes darbiem blakus esošajos ūdeņos, kur paredzēts cits telekomunikāciju kabelis (Cyprus Mail). Elektrības kabelim piekrišana nav dota. Šī atšķirība liecina, ka domstarpību centrā ir projekta politika, nevis pati jūras dibena izpēte.

Pēdējais kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas jeb AIS signāls rādīja, ka 7.11.2026. plkst. 00.20 UTC Abeille Marengo Heraklionas ostā bija apstājies. Līdz sestdienas rītam nebija reģistrēta informācija par tā iziešanu no ostas (MyShipTracking). Satelītnovērošanas datos ir pārtraukumi, tāpēc signāli nepierāda, ka izpēte joprojām ir apturēta. Tie tomēr rāda strīda pašreizējo stāvokli: Ankara uzstāj, ka tai ir tiesības dot vai liegt piekrišanu maršrutam, kam Atēnas izsniegušas atļauju, bet paziņojumi neatrisina ne robežas jautājumu, ne to, vai darbi apstrīdētajā zonā ir sākušies.