Turcija apgalvo, ka piekritusi Kipras kabeļa izpētei

10.11.2026. no Iraklijas ostas izgāja Francijas karoga izpētes kuģis Abeille Marengo. Tas dosies kartēt jūras gultni uz dienvidiem no Kasosas un Karpatosas, lai sagatavotu projektu Great Sea Interconnector — elektrības kabeli, kam jāsavieno Kipra ar Krētu (AMNA). Dažu stundu laikā Turcija izplatīja paziņojumu, ka esot devusi piekrišanu izpētei; četras dienas iepriekš tā bija paziņojusi, ka piekrišanu nav devusi (Euro2day, Cyprus Mail). Atēnas un Nikosija apgalvo, ka atļauju izpētei esot lūguši tikai Grieķijai un Kiprai. Francijas diplomātiskā nota, kas varētu viest skaidrību par abu pušu saziņu, nav publicēta.

Divi paziņojumi, divas pretenzijas uz tiesībām lemt

Turcijas paziņojumā izpētes teritorija iezīmēta kontinentālajā šelfā, uz kuru Ankara pretendē — jūras gultnē aiz valsts piekrastes, kur Turcija pieprasa izņēmuma tiesības uz resursiem (To Vima). Tajā arī teikts, ka Turcija esot devusi piekrišanu izpētei (Euro2day). Abi mediji publicējuši pašu paziņojumu, taču neviens nav pārbaudījis tā juridisko pamatu.

NAVTEX ir kuģošanas drošības brīdinājums. Tas informē jūrniekus par apdraudējumiem, bet nepiešķir atļaujas un nenosaka jūras robežas (IMO). Ar to var oficiāli fiksēt valsts nostāju.

Tajā pašā vakarā Grieķija atbildēja ar savu kuģošanas brīdinājumu, nosaucot Turcijas paziņojumu par neatļautu un bez juridiska spēka (Athina 9.84). Grieķijas Ārlietu ministrija norāda, ka Turcijas vēstījumam neesot juridisku seku attiecībā uz Grieķijas atļauto darbu (Greek Foreign Ministry).

Grieķijas brīdinājumā minēti trīs lēmumi par izpētes atļaušanu; pēdējais pieņemts 6. novembrī (Athina 9.84). Tajā norādīts, ka daļa abu izpētes maršrutu atrodas Grieķijas prasītajā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā — jūras teritorijā, kurā valsts pieprasa izņēmuma tiesības zvejot, urbt un būvēt — vai kontinentālajā šelfā. Tāpēc Atēnas uzskata, ka par darbu atļaušanu jālemj Grieķijai, nevis Turcijai.

Kipra pauda tādu pašu nostāju. Valdības pārstāvis Konstantīns Letimbiotis sacīja, ka atļauju esot lūguši tikai Grieķijai un Kiprai (Philenews). Atēnās enerģētikas ministrs Stavross Papastavru parlamentā teica, ka Turcija esot paziņojusi par piekrišanu, ko tai neviens neesot lūdzis.

Francijas notu neviens nav redzējis

Francija Turcijai nosūtīja notu. 9. novembrī Grieķijas valdības pārstāvis Pavloss Marinakis pavēstīja, ka Parīze kuģošanas drošības dēļ Ankarai esot nosūtījusi verbālu notu — oficiālu rakstisku vēstījumu starp valstīm —, taču atteicās to publiskot (Greek government). Viņš norādīja, ka atļauju jautājums ir atsevišķs.

Pēc viņa teiktā, nota esot bijusi paziņojums, kurā Turcijas tiesības nav atzītas. Savukārt Turcijas paziņojumā nav norādīts atļaujas numurs, datums vai pieteicējs (To Vima). Publiski nav pieejams neviens dokuments, kas apliecinātu, ka kāds būtu lūdzis atļauju Ankarai. Nav arī zināms, ko tieši rakstīja Parīze.

Ankaras nostāja ir mainījusies. 6. novembrī Turcija pieprasīja darbu saskaņošanu un paziņoja, ka piekrišanu nav devusi (Cyprus Mail); par to jau rakstījām (To Brief). Tagad tā publiski apgalvo, ka esot devusi piekrišanu izpētei, lai gan publiskotajos paziņojumos nav redzams, ka Turcijai būtu lūgta atļauja.

Turcija šo nostājas maiņu nav skaidrojusi. Paziņojumu secība ļauj pieļaut, ka Ankara pirms kabeļa ieguldīšanas vēlas oficiāli fiksēt „saskaņošanu”. Tad Atēnām šis apgalvojums būtu jāapstrīd katrā nākamajā darbu posmā.

Kāpēc Eiropai rūp šī jūras gultne

ES iekļāvusi starpsavienojumu, kam jāsavieno Kipra ar kontinentālo elektrotīklu un jāizbeidz salas enerģētiskā izolācija, kopīgo interešu projektu sarakstā. Šādu statusu ES piešķir prioritārai pārrobežu infrastruktūrai. Eiropas Savienība projektam iepriekš piešķīrusi aptuveni 657 milj. € no sava infrastruktūras fonda Connecting Europe Facility (European Commission). Projektuzņēmuma vairākuma daļas pieder Francijas investoram Meridiam (GSI), tāpēc aiz kabeļa līdzās Francijas diplomātijai ir arī Francijas kapitāls.

ES var finansēt kabeli un noteikt tam prioritāti. Tā nevar noteikt Grieķijas un Turcijas jūras robežu vai izsniegt atļauju izpētei, tāpēc strīds par tiesībām paliek abu valstu ziņā.

Kuģis ir izgājis no ostas, taču publicētie tā izsekošanas dati vēl neapliecina, ka tas mērītu jūras gultni strīdīgajā posmā uz dienvidiem no Kasosas. Arī kuģa tālākā virzība strīdu neatrisinās. Grieķija saka, ka atļāvusi darbu, bet Turcija — ka esot devusi piekrišanu; abas nesavietojamās pretenzijas tagad ir oficiāli fiksētas. Parīze varētu publicēt savu notu un tādējādi parādīt, ko tā paziņoja Ankarai. Tas gan neatbildētu, kurai galvaspilsētai bija juridiskas tiesības atļaut izpēti.