Ukrainas pretraķešu aizsardzība atkarīga no Vašingtonas

Ukraina ir atkarīga no ASV divās jomās, kuras Eiropas valdības nevar ātri nodrošināt: satelītu sniegtā brīdinājumā par ballistisko raķešu palaišanu un Patriot pārtvērējraķetēs, ar kurām tās notriekt. Šī atkarība tagad ir strīda centrā: vai Vašingtona ierobežo atbalstu Kijivai, lai apturētu Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Apsūdzība izskan, bet tiek noliegta. Ietekmes svira pastāv neatkarīgi no tā, vai Vašingtona to izmantojusi.

13.–14. oktobra uzbrukums parādīja, kas ir likts uz spēles. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka tā spēki apturējuši četras no 39 raķetēm, ko Krievija palaida pa ballistisku trajektoriju (Ukrainas ģenerālštābs). Šis skaitlis neizskaidro, kāpēc aizsardzībai neizdevās pārtvert vairāk raķešu. Tas tomēr parāda, cik ierobežota ir Ukrainas aizsardzība pret ieročiem, kuru atvairīšanā tā visvairāk paļaujas uz ASV.

Ko pārmet Vašingtonai

Financial Times, atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina sanāksmes gaitu, ziņoja, ka Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sarunās Maiami esot apsprieduši izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja Ukraina turpinātu uzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcām (Financial Times). ASV amatpersona, kas pārzina sarunas, sniedza citu versiju: draudu neesot bijis, bet Tramps vien atgādinājis, ka ASV piegādā Ukrainai munīciju un izlūkdatus. Prezidents triecienus rūpnīcām vaino degvielas cenu kāpumā ASV (Axios).

Kijivas aizdomas pastiprina vēl divi notikumi. Zelenskis apgalvo, ka sabiedrotie pirms piecām Krievijas ballistiskajām raķetēm, kas 12. oktobrī trāpīja Kijivai, neesot brīdinājuši Ukrainu; viņaprāt, klusēšana bijusi apzināta (AP). CBS citētie vārdā nenosauktie ASV avoti vēstīja, ka amatpersonas raķešu palaišanas konstatēšanas sistēmas kļūmē vainojušas laikapstākļus. Ukrainas amatpersonas šo skaidrojumu noraida (CBS).

Pasliktinājās arī Ukrainas mobilo militāro termināļu satelītsakari. Divas ASV amatpersonas un viena Rietumvalstu amatpersona aģentūrai Reuters sacīja, ka ierobežojums ieviests pēc Baltā nama rīkojuma. Baltais nams noliedz savu iesaisti, bet Tramps apgalvo, ka izlūkdatu apmaiņa nav pārtraukta (Reuters).

Šo ziņu pamatojums atšķiras. Par draudiem vēsta medijs, bet Vašingtona tos noliedz. Brīdināšanas sistēmas kļūmes cēlonis tiek apstrīdēts. Satelītsakaru ierobežojumus Baltajam namam piedēvē vārdā nenosauktas amatpersonas. Kopā šie notikumi parāda, ka Vašingtonai ir ietekmes sviras pār Kijivu un ka tā publiski iebilst pret triecieniem rūpnīcām. Tie neliecina par vispārēju ASV atbalsta pārtraukšanu un nepierāda, ka ierobežojumi būtu noteikti kā sods par šiem triecieniem. Eiropas Savienības līderiem satelītsakaru un brīdināšanas jautājumi jau šonedēļ bija darba kārtībā (To Brief).

Divi trūkumi, ko Eiropa šajā ziemā nevar novērst

Tūlītējā problēma ir Patriot raķešu krājumi. Kāda Ukrainas amatpersona laikrakstam Washington Post sacīja, ka palikušas vien pāris pārtvērējraķetes. Savukārt augsta ranga NATO amatpersona laikrakstam teica, ka raķetes joprojām pienākot ar PURL starpniecību (Washington Post). PURL ietvaros Eiropas sabiedrotie apmaksā ASV ieročus Ukrainai, taču lēmumu par to nosūtīšanas laiku joprojām pieņem ASV.

Zelenskis izteicis savu maiņas piedāvājumu: viņš varētu uz laiku pārtraukt triecienus rūpnīcām, ja Vašingtona nosūtītu vairāk Patriot raķešu (BBC). Tas ir viņa izvirzīts nosacījums, nevis panākta vienošanās.

Eiropas Patriot sistēmas jau ir norīkotas citur. Maijā Nīderlandes Aizsardzības ministrija pagarināja savu Patriot bateriju izvietojumu Polijā līdz decembra sākumam (Nīderlandes Aizsardzības ministrija). Šīs baterijas sargā loģistikas mezglu, caur kuru Rietumu ieroči nonāk Ukrainā. Pārvietojot tās uz austrumiem, apgādes ceļš paliktu neaizsargāts.

Brīdināšana par raķešu palaišanu ir ilgtermiņa trūkums. Janvārī Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts secināja, ka ASV ir vienīgā Eiropas valstu nodrošinātāja ar kosmosā izvietotu ballistisko raķešu brīdināšanas sistēmu. Šie satelīti pamana palaišanu un dod pretgaisa aizsardzībai laiku reaģēt (IISS). Francijas un Vācijas kopīgā programma JEWEL paredz pirmo Eiropas spēju šajā jomā izveidot 2030. gadu sākumā (Francijas Aizsardzības ministrija).

ES lielākā iespēja ir finansējums. Eiropadomes 15.–16. oktobra sanāksmē ES valstu vadītāji atzinīgi novērtēja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainas atbalstam un atbalstīja valstu koalīciju aizsardzībai pret ballistiskajām raķetēm (Eiropadomes secinājumi). Taču neviena ES institūcija nevar likt kādas dalībvalsts izlūkdienestam nodot datus vai atbrīvot kaut vienu ASV raķeti.

Uz satelītsakaru jautājumu vismaz ir konkrēta amatpersona, kurai jāsniedz atbilde. Abu partiju senatoru grupa 15. oktobrī vēstulē lūdza Pentagona ģenerālinspektoru — tā iekšējās uzraudzības amatpersonu — noskaidrot, kurš atļāvis noteikt ierobežojumus (senatoru vēstule). Atbilde izskaidrotu konkrēto lēmumu, bet neatklātu plašākus tā motīvus. Eiropas valdībām nav jāgaida šī atbilde: tās var finansēt Ukrainas pretraķešu aizsardzību, bet gadiem nespēs aizstāt ASV brīdināšanas satelītus un Patriot piegādes, uz kurām tā balstās. Tāpēc Vašingtonai ir ietekme pār Kijivu neatkarīgi no tā, vai tā šo ietekmi izmantojusi kā pretreakciju triecieniem rūpnīcām.