Ukraina sola pastiprināt triecienus Krievijas naftas pārstrādei

Volodimirs Zelenskis 3. oktobrī aģentūrai Reuters sacīja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atbildot uz Maskavas uzbrukumiem Ukrainas elektrotīklam (Arab News). Ukraina dronu triecienus jau veica, bet tagad to pamatojumu nosaukusi atklāti: enerģija pret enerģiju. Eiropu tas skar tāpēc, ka dīzeļdegvielas tirgus ir globāls. Krievijas piegādēm sarūkot, tās pircēji sacenšas par tām pašām kravām, kuras pērk Eiropas importētāji.

Enerģija pret enerģiju

Zelenskis eskalāciju pamato ar, viņaprāt, jaunu Krievijas doktrīnu. Pēc viņa teiktā, Maskava cenšoties izdarīt spiedienu uz Kijivas un citu pilsētu iedzīvotājiem, uzbrūkot enerģētikas un transporta infrastruktūrai, kā arī sabiedriskajiem objektiem, no kuriem tie ir atkarīgi. Zelenskis apgalvo, ka Ukrainas izlūkdienesta rīcībā esot dokumenti, kas to pierādot, taču tie nav publiskoti (Polsat News). „Jaunā doktrīna” ir Zelenska apzīmējums, nevis apstiprināta Krievijas politika.

Uzbrukumi, uz kuriem viņš atsaucas, tiešām notika. Naktī uz 30. septembri Krievijas raķetes un droni trāpīja enerģētikas objektiem 11 reģionos. Premjerministrs Serhijs Koreckis to nodēvēja par lielāko kombinēto triecienu elektrotīklam kopš iepriekšējās apkures sezonas beigām (Hromadske).

Starp mērķiem bija Tripiļas termoelektrostacija pie Kijivas. Krievijas Aizsardzības ministrija nosauca šo staciju un apgalvoja, ka tā apkalpojot aizsardzības objektus. Maskava šo pamatojumu ir izteikusi, taču pierādījumus nav publiskojusi (BBC).

Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām sākās pirms Zelenska solījuma. Septembrī nozares avoti aģentūrai Reuters esot norādījuši, ka Sizraņas rūpnīca pārtraukusi pārstrādi pēc drona trieciena iekārtai, kas veido 71 % tās jaudas (The Moscow Times). Ukraina 1.–2. oktobrī par mērķiem nosauca Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcu Volgogradā un naftas pārsūknēšanas staciju Samaras apgabalā, taču ziņas par ugunsgrēkiem un sprādzieniem neparāda, cik liela daļa ražošanas apstājusies (Kyiv Independent).

Jaunums ir tas, ka Kijiva tagad publiski sasaista Krievijas degvielas ražošanu ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas elektroapgādei. Šī kampaņa pagājušajā mēnesī paralizēja arī Ukrainas tērauda rūpnīcas (To Brief). Intervija neļauj spriest, vai atklātie draudi atturēs Maskavu vai pamudinās to uz vēl smagākiem triecieniem.

Kā ugunsgrēks Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā var ietekmēt dīzeļdegvielas cenu Eiropā

Ietekmes ceļš ved caur pasaules tirgu. Ja Krievija eksportē mazāk dīzeļdegvielas, tās pircēji meklē kravas ASV, Persijas līča valstīs vai Āzijā. Par tām pašām kravām sacenšas arī Eiropa, kas lielā mērā paļaujas uz importu. BNP Paribas lēš, ka 2026. gada pirmajā pusē imports sedza 46 % Eiropas dīzeļdegvielas pieprasījuma, bet ASV nodrošināja 40 % no šā importa (BNP Paribas).

Pagaidām nav pierādījumu, ka cenu izmaiņas Eiropā būtu saistītas ar Ukrainas droniem. Maskavai pašai ir iemesls eksportēt mazāk. Krievijas valsts mediji ziņoja, ka valdība pagarinājusi dīzeļdegvielas un gāzeļļas eksporta ierobežojumus ražotājiem līdz 31. oktobrim, lai pasargātu iekšzemes apgādi (TASS). Tātad Krievijas piegāžu kritumam ir vismaz divi iespējamie iemesli, un pieejamie dati neļauj nošķirt to ietekmi.

Eiropas amatpersonas runā par saspringtu tirgu, nevis deficītu. Eiropas Komisija 2. oktobrī paziņoja, ka ES dīzeļdegvielas piegādes esot stabilas, lai gan cenas saspringtajā pasaules tirgū ir augstas (European Commission).

Tajā pašā dienā G7 valstu vadītāji apņēmās četru mēnešu laikā tirgū laist līdz 100 miljoniem barelu naftas un degvielas, kā arī neierobežot energoresursu eksportu savā starpā (G7 statement). Eiropas dīzeļdegvielas tirgum būtiskāka ir otrā apņemšanās, jo tā attiecas arī uz ASV kravām, kas sedz lielu daļu Eiropas importa vajadzību. Šādu secinājumu ļauj izdarīt importa dati. Vai G7 šo solījumu pildīs, ja tirgū pieaugs spriedze, vēl nav pārbaudīts.

Kijiva ir mainījusi mērķu izvēles pamatojumu: tuvojoties ziemai, Krievijas degvielas ražošanu tā atklāti nosauc par atbildi uz uzbrukumiem Ukrainas elektrotīklam. Ietekme uz cenām Eiropā nav pierādīta. Krievija jau ierobežo savu dīzeļdegvielas eksportu, bet Eiropas Komisija piegādes raksturo kā stabilas. Pašlaik pamatotākais secinājums ir, ka triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām palielina risku jau saspringtajam dīzeļdegvielas tirgum, līdzās citiem faktoriem, kuru ietekme, spriežot pēc pieejamajiem datiem, ir vismaz tikpat liela.