ASV izlūkdati kļūst par sviru Ukrainas triecienu sarunās

9. oktobrī Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners gandrīz astoņu stundu sarunās Maiami centās panākt, lai Ukraina pārtrauc triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (Axios). Kā vēsta Financial Times, viņi esot brīdinājuši, ka ASV varētu pārtraukt dalīties ar izlūkdatiem, ja Kijiva arī turpmāk ignorētu Vašingtonas prasības. Vašingtona izlūkdatu apmaiņu jau reiz apturējusi, un Eiropa spēj aizstāt tikai daļu no šā atbalsta.

Brīdinājums, noliegums un vienošanās par dīzeļdegvielu

Vitkofa publiskajā paziņojumā teikts, ka sarunām par gatavošanos ziemai un drošības garantijām pievienojušās Eiropas valstu valdības, Eiropas Komisija un NATO, taču par vienošanos tajā nav ziņu (AFP). Ne paziņojumā, ne mediju ziņās nav teikts, kuri Eiropas pārstāvji, ja tādi bija, dzirdēja strīdīgo sarunas epizodi.

Financial Times versijā runa ir par nosacītu brīdinājumu. Kāds Ukrainas sarunu dalībnieks laikrakstam raksturojis prasību apturēt triecienus kā ASV prezidenta „stingru lūgumu” (Financial Times). Tas liecina par spiedienu saistībā ar turpmāko rīcību, bet ne par lēmumu pārtraukt izlūkdatu apmaiņu.

Axios citē Ukrainas amatpersonu, kura izteikto esot nosaukusi par tiešiem draudiem. ASV amatpersona, kas pārzina sarunas, šo versiju noliedz un apgalvo, ka sūtņi Kijivai vien atgādinājuši: ASV piegādā tai munīciju un izlūkdatus (Axios). Arī noliegums apliecina, ka sarunā pieminēts ASV atbalsts. Nav ziņu, ka izlūkdatu apmaiņa būtu pārtraukta.

Tā pati amatpersona sacījusi, ka Tramps augstajās degvielas cenās ASV vainojot Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Sarunu dienā pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu Tramps paziņoja par vienošanos laist Krievijas dīzeļdegvielu pasaules tirgū (n-tv). Pēc tam ASV Finanšu ministrija izsniedza licenci, kas atļauj tirgot Krievijas dīzeļdegvielu, lai gan šādus darījumus citādi liegtu ASV sankcijas. Licence ir spēkā līdz 2027. gada 7. aprīlim un neprasa Maskavai pārtraukt triecienus Ukrainas elektrotīklam (OFAC).

Kāpēc Kijiva turpina triecienus

Kijiva vēlas abpusēju pamieru, nevis vienpusēju triecienu pārtraukšanu. 22. septembrī Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina esot gatava enerģētikas pamieram ar Krieviju un ka vienpusēja triecienu pārtraukšana neesot apspriesta (Reuters).

Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir Zelenska sarunu svira. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), analizējot nozari, ko apgrūtina Ukrainas uzbrukumi, lēsa, ka jūnijā Krievijas naftas pārstrādes apjoms bija aptuveni 3,8 milj. barelu dienā, par aptuveni 30 % mazāk nekā gadu iepriekš (IEA). Šis rādītājs neatklāj, cik lielu daļu krituma izraisījuši triecieni, taču rāda, cik lielu apjomu Maskava varētu atgūt. Tikmēr Krievija pirms ziemas smagi sabojājusi Ukrainas elektrotīklu. Ja Ukraina pārtrauktu triecienus viena pati, Kijiva zaudētu šo ietekmes sviru (To Brief).

Ko Eiropa spēj aizstāt un ko ne

Vašingtona šo sviru jau izmantojusi. 2025. gada 5. martā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs atzina, ka izlūkdatu apmaiņa uz laiku apturēta; lielākā daļa apmaiņas pa militārajiem kanāliem arī tika pārtraukta (Washington Post). Tā atsākās 11. martā pēc sarunām Džidā (AP). Tajā pašā laikā iesaldēja arī ASV militāro palīdzību, tāpēc nav novērtētas sekas, ko radītu tikai izlūkdatu apmaiņas pārtraukšana.

Ukraina mērķu izvēlei izmanto ASV satelītattēlus un pretgaisa aizsardzības izvietošanai saņem ASV brīdinājumus par gaidāmajiem Krievijas uzbrukumiem (Washington Post).

Francija 2025. gada ASV izlūkdatu apmaiņas pauzes laikā turpināja nodot Ukrainai savus izlūkdatus, izmantojot no Vašingtonas neatkarīgas iespējas (Reuters). Parīze neatklāja, ko tieši nodeva, tāpēc nav zināms, cik lielā mērā tās izlūkdati varēja aizstāt ASV sniegto atbalstu.

Eiropas iespējas ir ierobežotas arī citās jomās. 2026. gada janvārī Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) rakstīja, ka ASV ir vienīgā valsts, kas patlaban Eiropai nodrošina satelītos balstītu brīdināšanu par ballistisko raķešu palaišanu; satelīti no orbītas nosaka raķešu palaišanu (IISS). Le Monde 2025. gada martā ziņoja, ka sabiedrotajiem bez ASV piekrišanas varot nebūt iespējas nodot Kijivai arī ASV izcelsmes izlūkdatus (Le Monde).

Pirmā Eiropas politiskā reakcija bija vērsta uz triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 10. oktobrī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals ierosināja nākamajā Eiropadomē (ES valstu un valdību vadītāju samitā) apspriest, kā ātrāk palīdzēt Ukrainai iznīcināt šīs rūpnīcas (ERR). Priekšlikumā nav atbildes, kas aizstātu ASV izlūkošanas atbalstu, ja Vašingtona pārtrauktu to sniegt.

Nav skaidrs, kādus vārdus sūtņi lietoja, taču strīdā par Ukrainas kara stratēģiju Vašingtona piesaukusi izlūkošanas atbalstu, ko jau reiz apturējusi. Eiropa spēj nodrošināt daļu izlūkdatu pati. Jebkuras Ukrainas drošības garantijas, kurām vajadzīga ASV satelītu nodrošināta brīdināšana par ballistisko raķešu palaišanu, būs atkarīgas no lēmuma Vašingtonā.