ASV militārā piekļuve Grenlandei gaida balsojumu

ASV militārā piekļuve Grenlandei vēl gaida parlamentu balsojumus

ASV ir parakstījušas vienošanos par plašu militāro piekļuvi visai Grenlandei, taču šīs tiesības vēl nav spēkā. Vienošanos 22.09.2026. Ņujorkā parakstīja Dānija, Grenlande un ASV. Tā ļautu ASV militārajām lidmašīnām lidot pāri salai un nolaisties jebkurā tās vietā, kā arī ASV valdības kuģiem pārvietoties zem Grenlandes teritoriālo ūdeņu virsmas (Dānijas parakstītais teksts). Līgums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinās parlamenti Kopenhāgenā un Nūkā. Jaunās vietas, kas tajā minētas, vēl nav iezīmētas kartē.

Ko iegūtu Vašingtona

Tās būtu pastāvīgas piekļuves tiesības. Pēc līguma stāšanās spēkā katram lidojumam, nolaišanās vai braucienam pa ūdeni vairs nebūtu vajadzīga atsevišķa visu trīs valdību vienošanās (Baltā nama līguma publikācija).

Tas mainītu vietas, kurās drīkst darboties ASV spēki. Jau 1951. gada līgums ASV piešķīra plašas tiesības, taču tikai saskaņotajās aizsardzības zonās — teritorijās, kas atvēlētas ASV militārajām vajadzībām (1951. gada līgums). Norvēģijas pantu pa pantam veiktā analīze salas mēroga pārvietošanās tiesības un skaidri noteikto piekļuvi zem ūdenslīnijas vērtē kā būtisku pilnvaru paplašinājumu ārpus šīm zonām (Samfunn og politikk). ABC News bija piesardzīgāks, norādot, ka jaunās klauzulas varētu nepārsniegt visas ASV agrākās privilēģijas (ABC News).

Vašingtona vienošanās nozīmi pasniedz plašāk, nekā to pamato līguma teksts. Donalds Tramps runāja par pastāvīgu kontroli, bet Baltā nama paziņojumā apgalvots, ka ASV drošības intereses tikšot ilgstoši kontrolētas (Baltā nama paziņojums). Parakstītais teksts vēlreiz apliecina Dānijas suverenitāti un atzīst Grenlandes iedzīvotājus par tautu, kurai ir tiesības uz pašnoteikšanos (Dānijas parakstītais teksts). Vācija atbalstīja šādu interpretāciju. Kanclers Frīdrihs Mercs atzinīgi novērtēja ar pušu piekrišanu panākto risinājumu, kas atbilst starptautiskajām tiesībām (Vācijas kanclera paziņojums).

Vietas bez kartes

Vienošanās ļautu ASV paplašināt esošo objektu — Pituffik Space Base. Tā paredz arī Narsarsuaq, bijušo ASV gaisa spēku bāzi salas dienvidos, un Mestersvig austrumu piekrastē (Dānijas parakstītais teksts). Mūsu pirmajā ziņojumā šīs jaunās vietas nosaucām par bāzēm (To Brief). Tomēr līgumā tās noteiktas par aizsardzības zonām — tāda paša veida teritorijām kā 1951. gada līgumā. Reuters līgumā neatrada ziņu par karavīru skaitu vai laika grafiku, tādēļ vēl jāvienojas par šo zonu apmēru, iekārtojumu un darbības sākuma datumu (Reuters skaidrojums).

Par katru nākamo vietu lems visu trīs valdību kopīgā komiteja. Ja tā 90 dienās nespēs vienoties, jautājumu nodos ministru vietniekiem un pēc tam — ministriem (Baltā nama līguma publikācija). Līgumā nav teikts, kas notiks, ja arī ministri nespēs vienoties.

Grenlandei ir paredzēta arī vietēja loma. Vācijas mediji vēstīja, ka būvniecības līgumos priekšroka būšot Grenlandes uzņēmumiem (Der Spiegel). Līgumā nav noteikta līgumu vērtība, un darbvietas nav garantētas.

Ko pašreizējās valdības var apsolīt

Vienošanās stāsies spēkā tikai tad, kad diplomātiskā notā Dānija un Grenlande informēs Vašingtonu par parlamentāro procedūru pabeigšanu. Tātad to jāapstiprina Folketingam (Dānijas parlamentam) un Inatsisartut (Grenlandes parlamentam) (Dānijas parakstītais teksts, Reuters skaidrojums). Šāda nota publiski nav paziņota.

Vienošanās paredz arī saistības Grenlandei, kas vēl nav kļuvusi par neatkarīgu valsti. Ja sala iegūs neatkarību, Dānijas un Grenlandes valdībām jāpanāk, lai jaunā valsts paliktu NATO (Dānijas parakstītais teksts). Tām arī jāpanāk, lai tā pārņemtu Dānijas saistības saskaņā ar šo vienošanos.

Nevienu no šiem solījumiem abas valdības nevar pilnībā garantēt. Grenlandes 2009. gada Pašpārvaldes likums lēmumu par neatkarību atstāj Grenlandes iedzīvotāju ziņā (Pašpārvaldes likums). Ja neatkarīgai Grenlandei būtu jākļūst par jaunu NATO dalībvalsti, alianses dibināšanas līguma 10. pants prasītu visu esošo dalībvalstu piekrišanu (Ziemeļatlantijas līgums). Tādējādi katrai Eiropas sabiedrotajai valstij būtu teikšana par saistībām, ko uzņēmušās trīs citas valdības.

Parakstīšana ir nostiprinājusi sarunās panākto tekstu, bet juridiskā piekļuve joprojām ir atkarīga no abu parlamentu balsojuma. Pēc stāšanās spēkā līgumam nebūs beigu termiņa, un jebkādi grozījumi būs iespējami tikai ar visu trīs pušu, tostarp Vašingtonas, piekrišanu (Dānijas parakstītais teksts). Tāpēc gaidāmie balsojumi Folketingā un Inatsisartut ir pēdējā skaidri paredzētā iespēja nepieļaut jauno nosacījumu stāšanos spēkā. Pirms balsojumiem Dānijas un Grenlandes valdībām parlamentāriešiem skaidri jāpasaka, kur atradīsies jauno aizsardzības zonu robežas un kā rīkosies, ja ministri nespēs vienoties par nākamajām vietām.