ASV atsāk brīdinājumus par raķetēm

Volodimirs Zelenskis sacījis, ka Ukraina trīs dienas neesot saņēmusi ASV brīdinājumus, kas pienāk, kad Krievija palaiž ballistiskās raķetes. Pēc tam ASV puse brīdinājumu plūsmu esot „atbloķējusi” (NBC). Eiropai nav līdzvērtīgas satelītu sistēmas, kas šo iztrūkumu varētu kompensēt. Publiski nav noskaidrots, kāpēc brīdinājumi pārstāja pienākt.

Zelenska apgalvojums ir ierobežotāks, nekā liek domāt ziņu virsraksti. Viņš teica, ka brīdinājumi kādu laiku esot bijuši „bloķēti”, kamēr izlūkošanas informācija no Eiropas dienestiem un citiem partneriem turpinājusi pienākt (tajā pašā NBC transkripcijā). Viņš nenosauca ne datumus, ne iesaistīto ASV iestādi.

Reuters ziņoja par brīdinājumu atjaunošanu, atstāstot Zelenska teikto, nevis sniedzot neatkarīgu apstiprinājumu (Reuters). Neviena ASV amatpersona nav apstiprinājusi pārtraukumu vai nosaukusi tā iemeslu. Zelenska teiktais neliecina, ka būtu pārtraukta visa ASV izlūkošanas informācijas apmaiņa.

Ko nozīmē brīdinājuma iztrūkums

Brīdinājums par raķetes palaišanu to neaptur. Tas dod dažas minūtes, lai civiliedzīvotāji nokļūtu patvertnē un pretgaisa aizsardzības ekipāžas sagatavotos. 12. oktobrī piecas Krievijas raķetes trāpīja Kijivai, un sprādzieni notika pirms gaisa trauksmes paziņojuma (AP). Zelenskis nav norādījis, kad brīdinājumi iztrūka, un nesaista šo triecienu ar pārtraukumu. Tomēr Kijivas piemērs rāda, ko var nozīmēt zaudētas minūtes.

Ir viens apstiprināts brīdinājuma iztrūkuma gadījums. Gaisa spēku pārstāvis sacīja, ka 13.–14. oktobra uzbrukuma laikā partneri iepriekš nebija brīdinājuši par pirmo ballistisko raķešu vilni, bet brīdinājuši par trim nākamajiem (Ukrainska Pravda). Tas apstiprina, ka brīdinājuma nebija par vienu vilni. Tas neizskaidro plašāko pārtraukumu, ko aprakstīja Zelenskis.

Iespējamais motīvs, bet nav apstiprināta skaidrojuma

Publiski pieejamā informācija ļauj saskatīt iespējamu iemeslu apzinātam pārtraukumam, taču ir arī amatpersonu noliegumi. Tā neļauj noteikt, kas notika ar šo brīdinājumu plūsmu.

Iespējamais motīvs saistīts ar reālu domstarpību. Financial Times ziņoja, ka pēc 9. oktobra sarunām Maiami Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners esot izvirzījuši iespēju pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu (Financial Times). Saskaņā ar šo publikāciju, nosacījums bijis, lai Kijiva izbeigtu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

ASV amatpersona noliedza, ka būtu izteikts tiešs drauds. Pēc tās teiktā, sūtņi vien esot atgādinājuši Kijivai, ka ASV piegādā munīciju un izlūkošanas informāciju (Axios). Par šo iespējamo draudu rakstījām pagājušajā nedēļā (To Brief).

Citas amatpersonas sniedza atšķirīgus skaidrojumus. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiga sacīja, ka vispārējā informācijas apmaiņa turpinoties, bet vienu novēlotu brīdinājumu skaidrojot ar Krievijas ieroča īpatnībām (ZEIT). Tramps sacīja, ka ASV turpinot apmainīties ar izlūkošanas informāciju, bet Eiropas Komisija paziņoja, ka tā neredzot pazīmes vispārējai apmaiņas apturēšanai (Euronews).

Neviens no šiem izteikumiem nav balstīts konkrētās slepenās brīdinājumu plūsmas auditā. Neviena amatpersona nav publiski atzinusi lēmumu brīdinājumus aizturēt, un nav publiskoti pierādījumi par tehnisku kļūmi. Tas, ka publiski nav atrodams rīkojums, nepierāda, ka tāda nav bijis. Tas nozīmē, ka ārpus iesaistītajām iestādēm pagaidām nav iespējams pateikt, kas notika.

Kāpēc Eiropa nevar aizpildīt iztrūkumu

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro apgalvoja, ka eiropieši, īpaši Francija, piegādājot Ukrainai divas trešdaļas izlūkošanas informācijas (Vie publique). Publiski pieejami dati šo skaitli neapstiprina. Tas aptver arī plašāku izlūkošanas darbu, piemēram, satelītattēlus un pārtvertas saziņas datus, nevis tikai brīdinājumus par raķešu palaišanu.

Raķešu palaišanas konstatēšana ir atsevišķs uzdevums. Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) 2026. gada janvārī rakstīja, ka ASV ir vienīgā Eiropai pieejamā kosmosā bāzēto ballistisko raķešu brīdināšanas sistēmas nodrošinātāja (IISS). Sistēmā izmanto infrasarkanos satelītus, kas uztver raķetes dzinēja karstumu dažus mirkļus pēc aizdedzināšanas.

Abi apgalvojumi var būt patiesi vienlaikus. Eiropa var nodrošināt Ukrainai lielāko daļu informācijas par Krievijas spēkiem, bet tai joprojām var nebūt sensora, kas pamana raķeti brīdī, kad tā paceļas no palaišanas iekārtas. Aizstājējs būs pieejams tikai pēc vairākiem gadiem. Francijas 2026. gada aprīļa militārās plānošanas dokumenta atjauninājumā plaša redzes lauka infrasarkano agrīnās brīdināšanas satelītu paredzēts izvietot 2035. gadā (Francijas Aizsardzības ministrija).

Sarunas ar Vašingtonu turpinās. 18. oktobrī Zelenskis runāja ar Vitkofu un Kušneru un raksturoja saziņu starp komandām kā „gandrīz nepārtrauktu” (Ukrainas prezidenta kanceleja). Viņa paziņojumā nebija garantiju par brīdinājumiem.

Brīdinājumi, no kuriem atkarīga Ukrainas pretgaisa aizsardzības reakcija, pienāk pa ASV kanālu, kas var apklust bez iepriekšēja paziņojuma. Ne Kijiva, ne kāda Eiropas valdība nav paskaidrojusi, kāpēc tas noticis. Par to, vai klusumu izraisīja lēmums vai tehniska kļūme, atbildi var sniegt tikai Trampa administrācija. Saskaņā ar Francijas plānu Eiropas valdībām, kas atbalsta Ukrainu, līdz 2035. gadam būs jāpaļaujas uz brīdinājumu sistēmu, kuru tās nekontrolē.